Saules gada stāsts cilvēkam

Par Saules gada ritu jeb Saules gadskārtām ir dzirdējuši gandrīz visi. Vēl vairāk – daudzi folkloras zinātāji, ezotēriķi, dziednieki, zintnieki un citi augsti prāti šos spēka punktus Laikā ir pētījuši, apzinājuši un izdzīvojuši patiesi, ilgstoši un ar dziļu izpratni, kā arī vada serminārus, rituālus un visādi citādi nodod šo pieredzi tālāk, par ko viņiem liels paldies!

Viens no mums – Šambungām - zināmajiem cilvēkiem, kurš pētījis, pieredzējis un dzīvojis šajā ritmā ne vienu vien gadu, turklāt ar dažādiem atbilstošiem ritiem tās svinējis Pokaiņos, ir Lauris – tas pats, kurš rada mūs. Arnita arī, tiesa gan, ar Laikā mazāku šīs pieredzes bagāžu, bet tāpēc jau ne mazāk īstu. Tāpēc mēs ne nieka nemelojot varam stāstīt savu STĀSTU par Saules gada APLI. Arī tāpēc, ka vizuāli šim aplim jūtamies bišķi, bišķi līdzīgas, hihi! Esam apaļas kā saulītes, un dažām no mums rokturi ir apzināti tapuši pēc gadskārtu principa. Un jā – arī mūsos – tāpat kā ikvienā – ir daļiņa no Saules dzīvības enerģijas.

Saules gada ciklu var aplūkot no daudz pusēm (ja vien tā var teikt par Sauli), bet šajā stāstā tas ir aplūkots saistībā ar cilvēka dzīvi, sapņiem, vēlmēm, nodomiem un projektiem.

Vēl tikai maza ievadatkāpe. Nav viegli atrast, ar kuru gadskārtu tad sākt, jo gan Saulei, gan gadam, gan arī jebkuram dzīvības ciklam (sapņa, projekta vai dvēseles esībai) nav konkrēta sākuma un beigu. Līdz ar to, lai cilvēks atšķetinātu kāda sava noieta vai aktuāla dzīves etapa vai tēmas sākumu un, ja tādas jau ir -  nosacītās beigas (rezultātu) un lai vispār izprastu savu dzīvi, ir jāprot paskatīties pagātnē – uz iesāktajiem darbiem, un nākotnē – uz vīzijām un vēlmēm. Tā var iegūt plašāku redzējumu par tēmas attīstību un galvenais – to, “ kur es esmu šobrīd” . Tāpēc stāstu esam sākuši ar Ziemassvētkiem tikai tāpēc, lai to vispār varētu uzrakstīt. Tad nu – aiziet!

 

Ziemas saulgrieži. Piedzimst Dievs. No NEKĀ rodas IMPULSS, kas LAIKĀ piepildoties, rada VISU. Dabā, ja esam vērīgi, aukstumā, kailumā un tukšumā ir labi sajūtams šis “ mirklis pirms…”  Un arī cilvēka dabā tieši viņa Ziemassvētku laikā kaut kur visapkārt gaisā virmo kāds sapnītis, impulsiņš, kurš meklē sev vietu, kurš meklē savu saimnieku. Tā ir enerģija, kura pamazām aug un attīstās līdz pat nākamajam spēka punktam, nākamajai gadskārtai.

Meteņi. Piedzimst Cilvēks. Dabā zeme zem sniega segas rosās un virmo, gājputni tālumā sadzird “ tēvzemes balsi”, savukārt vietējie saulainās dienās iemēģina balsis, gatavojoties randiņu periodam. Un turpinot Cilvēka stāstu – no nekā radies impulss sastop savu saimnieku. Jo tas kopš Ziemassvētkiem ir paaudzies tieši tik, lai cilvēks to sajustu savā smalkajā uztveres laukā. Šis ir mirklis, kad šī, īstenībā jau dienas 40-45 apkārt nojaušamā ideja viņam, kā mēdz sacīt, “ienāk prātā”. Un šo ideju ir jāpiefiksē, jānoformulē un savā prātā un sajūtās jāauklē, moderni sakot, “jāraksta biznesa plāns”. Un jāsaprot, ka joprojām šis ir iekšējs darbs, kuru var nenojaust pat pats idejas saimnieks, ja nedzīvo apzināti, nemaz nerunājot par apkārtējiem. Nu, piemēram, cilvēks izdomā – jāceļ māja vai jāmācās ķīniešu valoda. Šajā laikā viņš izlemj, kāda būs māja, cik liela, no kāda materiāla. Vai arī izsver, mācīsies valodu youtubē, pēc grāmatām, pie privātskolotāja vai kursos.

Pavasara saulgrieži, Lielā diena. Cilvēks sastop Dievu jeb Dievs piedzimst Cilvēkā. Dabā sēkla sastopas ar vidi, kurā augt (iekrīt zemē), turklāt tajā ir visa informācija par to, kas izaugs – ķirbis vai “rudzis”, cik liels, cik vērtīgs utt. Mūsu stāstā “biznesa plāns ir gatavs”. Ideja ir pilnībā noformulēta, izstrādāta, pārtapusi NODOMĀ un palaista uz izpildi. Turklāt tā jau satur informāciju par to, kāds būs rezultāts gan tajā gadījumā, ja cilvēks turpinās ar to strādāt, gan tajā, ja palaidīs to pašplūsmā. Nu gluži tāpat kā ķirbis – kāds tas būs, ja mēslos zemi un laistīs, un kāds – ja neliksies zinis. Kā tad izpaudīsies darbs ar savu nodomu, kas palaists Lielajā dienā? Dažādi, atkarībā no nodoma. Ja cilvēks izdomājis celt māju, tad sagatavo vai sadabū izejmateriālus, rasē, zīmē, aprēķina (vai uztic to speciālistiem). Tas kurš kursos apgūt ķīniešu valodu, meklē, kur un kad tie notiek.

Ūsiņi. Sākas lielie, visiem redzamie darbi. Dabā viss tiecas uz sauli – spraucas no zemes, plēš pušu pumpurus un kūniņas. Cilvēki laista, baro un čubina. Putni dēj, perē un aprūpē. Cilvēks savu nodomu pārvērtis reālā darbībā - ceļ māju, mācās valodu, ka viss rūc, šņāc un put vien.

Līgo, Vasaras saulgrieži. Ir parādījušies pirmie darba augļi, pirmie rezultāti, ziediņi. Dabā šis brīdis komentārus neprasa – viss zied, smaržo un skan. Un Cilvēks pamana sava realizēt sāktā nodoma pirmās patīkamās izpausmes – dēļu, baļķu vai ķieģeļu čupa sāk ieņemt formu un izskatīties pēc mājas, bet valodas apguvējs no garām ejošas Ķīnas tūristu grupas pēkšņi saprot kādu frāzi. Šīs ir prieka pilnas atskārsmes, kuras var un vajag izbaudīt, bet vienlaikus šis ir viltīgs brīdis – nu kā jau ziedu laiks – kurā nejauši var aizsēdēties pārāk ilgi un aizmirst, ka šis vēl nav nodomā ieprogrammētais rezultāts. Vēl ir jāturpina strādāt, mācīties, laistīt un lolot, bet galvenais – ieguldīt tajā savu mīlestību un uzmanību, tikai tad ziedi kļūs par augļiem.

Māras diena. Materiālās pasaules cēloņsakarību brīdis. Dabā – ziedi pamazām savu lomu nodod tālāk – augļos. Un ir pilnīgi skaidrs, kāpēc ziedēja ābele vai kartupelis, kāpēc pogoja lakstīgala. Bet Cilvēka stāstā – ja apzināti ir izieti iepriekšējie posmi, var saskatīt šī nodoma ĪSTO būtību un visa notiekošā likumsakarības. Var izprast ne tikai to, KA darām, bet arī KĀPĒC darām. Un šeit nu Māra, materiālās pasaules likumu zinātāja var īstu DZĪVES MAĢIJU. Kas rāda to, ka nekas nav tāpat vien. Nu piemēram, cilvēks, kurš būvē māju, uzzina, ka viņa ģimenē kļūs par kādu cilvēku vairāk. Valodas apguvējs laimē braucienu uz Ķīnu vai arī kursos sastop savu lielo mīlestību. Bet abi, savu ideju auklējuši un nodomu palaiduši, to vēl nenojauta. Vai varbūt arī nojauta, vai pat zināja.

Rudens saulgrieži, Miķeļdiena, Rudenāji. Ražas svētki. Rezultāts, ko baudām. Kas notiek dabā, labāk zinās stāstīt īsteni saimnieki un tirgus sievas. Kas notiek mūsu stāstā – no NEKĀ radies impulss ir piepildīts. Cilvēks dāsni saņem sava izauklētā nodoma un ieguldītā darba rezultātus. Vai tie mums patīk vai ne – tas jau ir cits jautājums J Māja ir gatava un ķīniski runājam saprotam un runājam. Priecājamies un baudām un pamazām sākam izvērtēt – ko ar visu šo pieredzi un rezultātu darīt. Ko – burkās, ko – sēklai, bet ko – ārā. Jebšu kas visā šajā procesā bijis tāds, ko ir vērts turpināt, ko nekad vairs nedarītu, bet ko varētu pastāstīt citiem, varbūt noderēs.

Mārtiņi. Veļu laiks. Brīdis, kad Dabā viss, kas audzis, nogatavojies un sašķirots, sāk savus procesus. Kas sēklai – tas atdot veco informāciju, kam jāsapūst, tas pūst, kas burkās, tas tiek apēsts. Cilvēks, ar aktīvu darbu sasniedzis un izvērtējis rezultātu, šobrīd vēršas savos apziņas dziļumos, lai visu šo pieredzi sakārtotu. Lai turpinās, kam jāturpinās, lai transformējas, kam jātransformējas, un galvenais – lai aizpet, kam jāaiziet! Lai jau pavisam drīz, Ziemassvētkos, kad kaut kur gaisā no nekā radies virmoss jauns impulss, cilvēkā būtu brīva vieta, kur tam ienākt. Un sāktos jauns aplis, jauns cikls.

It kā viss skaidri saliekas, tomēr jau dzirdam iebildumus. “Nu nenotiek taču visu cilvēku dzīvēs viss vienlaicīgi, turklāt vēl tādā pašā ritmā kā dabā”. Nu ja, nenotiek gan J Jo CILVĒKA SAULES GADS sākas viņa dzimšanas dienā. Cilvēka dzimšanas diena ir viņa personīgie Pavasara saulgrieži, personīgā Lielā diena. Tas laiks, kad Dievs piedzimst cilvēkā. Līdzīgi kā sēkla ar savu ģenētisko materiālu pavasarī iekrīt zemē, tā arī dvēsele, tapusi cilvēkš ar savu unikālo bioloģisko un apziņas būtību, nāk dzīvot savu dzīvi, savu stāstu, veikt savus uzdevumus uz šīs pasaules. Un katru gadu savā dzimšanas dienā cilvēks saņem tieši tik daudz enerģijas, lai pietiktu vienam gadam. Un šajā gadā izdzīvojumi visi posmi tieši tāpat kā tas notiek Dabā Saules gadā.

Kā saprast savu individuālo Saules gada ciklu? Vienkārši ir tiem, kuri dzimuši Pavasara Saulgriežu laikā – tad viņu gads ir tieši tāds pats kā Saulei. Bet pārējiem jāņem talkā matemātika, zīmēšana vai filozofija – kas nu kuram tuvāks.

Kā piemēru Arnita ļāva izmantot sevi, turklāt komplektā jau ar gandrīz realizētu nodomu. Viņas dzimšanas diena ir ap Mārtiņiem, tātad viņas individuālajā Saules gada ciklā Pavasara Saulgrieži ir novembra sākumā. Tātad tas ir tas brīdis, kad ideja ir noformulēta, izstrādāta un palaista uz izpildi. Bet paiesimies 3 mēnešus atpakaļ uz Augusta sākumu, kad dabā ir Māras diena, bet Arnitai – Ziemassvētki. Un pērnajā Māras dienā patiešām kaut kas virmoja, un to uzķert tā kā izdevās, tā kā neizdevās, līdz kamēr Miķeļos, kas Arnitai ir Meteņi, viņai dzima ideja – gatavība savu dzīvi sākt kārtot tā, lai tajā ienāktu cits ritms atšķirībā no esošā – iešana uz darbu 5xnedēļā 8hdienā. Vai vienkāršāk sakot – dzīvot tā, lai nav jāiet uz darbu tā vispārpieņemtajā izpratnē. Tad nu Arnita sāka sapņot un plānot, ko tad viņa varētu darīt tajā laikā, kuru līdz šim vada darbā, un, kas nav mazsvarīgi, kādas ir viņas vajadzības, cik tās maksā, un kā to visu varētu koriģēt. Un tad nu savā personīgajā Lielajā dienā, savā dzimšanas dienā Arnita savu nodomu – gatavību “ strādāt pie tā, lai varētu nestrādāt”  nodeva izpildei. Līdz Saules Ziemassvētkiem, bet saviem Ūsiņiem apsvērusi visus variantus, kā šo nodomu virzīt – atbrīvoties no kredītiem un īpašumiem, kuras vajadzības samazināt utt.. Pēc tam līdz Meteņiem – saviem Līgo reāli strādāja, rēķināja un risināja šos jautājumus, tāpēc savā Ziedu laikā ar prieku saprata un saskatīja, ka tas process notiek, ka īpašumi ir nonākuši labās rokās. Papriecājusies, un ar mīlestību atlaidusi visu lieko, ko bija saņēmusies, atdevusi parādus Pavasara saulgriežos arī viņas personīgā Māras diena parādīja savas likumsakarības – izrādās, no jau izpētītās Pilsētas vides (īpašums, darbs, saistības) viņu virza prom Daba, lai uzsāktu savu dzīvi Pļavā, kurā viņa atrodas pašreiz (par to tepat ir citi stāsti). Un savos Miķeļos – kas Saulei ir Ūsiņi – rezultāts tapa redzams taustāms un baudāms – no Pilsētas ārā, Pļavā iekšā! J Un ar to jau Saules gada cikls nebeidzas. Šobrīd – jūlija vidū, kas Arnitai ir laiks starp Mārtiņiem un Ziemassvētkiem – nepieciešams analizēt, strukturēt un sakārtot visu šo pieredzi, atlaist atlaižamo. Un tad jau redzēs, kas virmos gaisā jaunajos Ziemassvētkos, kuri būs jau pavisam drīz – Augustā.

Un šādā veidā ikviens var papētīt savu dzīvi. Sākumā to vieglāk ir darīt ar pagātni, vēlāk jau arī ar tagadni, un tad – reāli programmēt nākotni – radīt savu Dzīvi!

Protams, cilvēks paralēli dzīvo daudzus dažāda garuma ciklus, tēmas un programmas. Un ne jau visi sākas dzimšanas dienā un ne jau visi ilgst vienu gadu. Ir tēmas uz visu dzīvi, ir tēmas uz daudziem gadiem, ir – uz mēnesi, nedēļu vai dienu. Bet kas visiem ir kopīgs – lai iegūtu rezultātu, turklāt komplektā ar enerģiju, gandarījumu un prieku – ir jāizdzīvo visi etapi. Ideja jāpārvērš nodomā, jāstrādā, lai tas piepildītos, jāpamana ne tikai rezultāts, bet arī likumsakarības – KĀPĒC tas vispār ir bijis vajadzīgs un kā tas saliekas kopā ar citām aktuālajām vai izietajām tēmām. Un, kas nav mazsvarīgi – pēc saņemtā rezultāta iekšēji izvērtēt un sakārtot  visu procesu un atbrīvot vietu jaunajam. Un tikai tad, kad iziets pilns cikls, nodomu varam uzskatīt par materializētu, ideju – izdzīvotu un apzinātu. Un tikai tad nekāpjam uz grābekļiem un neskrienam pa vāveres riteni. Un tikai tad esam vienotībā ar Laiku, kas rada vēlmi un prieku dzīvot un darboties.

Bet šis konkrētais Cilvēka Saules gads ir katram dots, lai apzināti liktu programmas un radītu savu dzīvi. Un saprastu, ka TAS STRĀDĀ! Un nav jau nekāds noslēpums – šeit, uz zemes dvēseles mācās radīt, lai atgriezušās mājās Dieva piešķirtajā Visuma pleķītī beidzot RADĪTU PA ĪSTAM!