Īsstāstiņš: Vasara šovasar BIJA
Pēc dažām dienām kārtējā saules gadskārtā jau vērsim durvis Rudenim. Bet lai to cienīgi veiktu, vispirms cienīgi jāpasaka “paldies un atā līdz nākamgadam” Vasarai. Ik brīdim dzirdējām runas, ka vasaras šajā vasarā nebija. Hmmmm, nezinām, nezinām, kas tā lika domāt un sacīt… Mūsmājās, mūs’pļavā vasara šovasar BIJA GAN!
Un kas tad par to vasaras būšanu še liecināja?
* Bija SILTI. Pat, ja lija, vējoja, zibeņoja vai dārdēja pērkons, tas viss notika silti.
* Auga zāle un visādas labas dzeramas un ēdamas PUĶĪTES – gan pļavā, gan uz mājas jumta.
* Mūs visus – gan Šambungas, gan saimniekus, gan viesus aplidoja, aplēkāja un visādi citādi aplaimoja odi, dunduri, spindzeles, bites, mušas, spāres, tauriņi un citas mīlīgas un ne tik mīlīgas BŪTNES.
* Ūdens EZERĀ bija silts – rītos, dienās, vakaros. Īpašs prieks to regulāri pārbaudīt bija pateicoties daudz čaklām rokām, kuras uzmeistaroja, iestūma ūdenī un nofiksēja pontonu (jebšu – uz mucām peldošu) laipu.
* Bija GAIŠS. Pat aizmirsās, ka mūsmājās elektrības, kas darbinātu mākslīgo apgaismojumu, nemaz nav.
* Bet galvenais, kas liecina, ka vasara šovasar BIJA, esat JŪS – iepriekš pazīstamie un tikai “uz vietas” iepazītie draugi un domubiedri, kas uz īsāku vai ilgāku laiku izdzīvoja savas dzīves dienas šeit, kopā ar mums! Bungu darinātāji, sevis meklētāji, dzīves svinētāji un visas šīs buķetes apvienotāji! Pateicoties ikvienam no jums, kurš šeit pabijis, arī mēs visi – Šambungas, Lauris un Arnita – esam kļuvuši aizvien dzīves piepildītāki un bagātāki!
Lai visiem skaisti un īsti izdzīvojas vasaras un rudens mija! Un tas nekas, ka dienas kļūs īsākas un vēsākas – mēs esam mājās! Ja esiet mūspusē – laipni aicināti!
