Mobilo sakaru bungu darbnīca - Ingars un buks

Ingara ceļš pie savām bungām apstiprina faktu, ka Šambungu darbnīca ne vienmēr nozīmē tikai telpu. Ingara darbnīca bija un notika LAIKĀ. Kā vienmēr stāstam tikai savu šī procesa redzējumu, bet to īsto zina un, ja vēlēsies, pastāstīs Ingars pats!

Ingaru sastapām pašā jūlija izskaņā kādā jaukā nometnē Krapē, kur kopā ar visādiem viediem un gudriem cilvēkiem arī šambungām tika dots vārds un iespēja skanēt. Ikviens, kurš vēlējās, varēja mūs pabungot un iepazīt. Ingars jau sen vēlējās savas bungas un iepazīšanās ar mums viņā šo vēlmi nostiprināja. Kā jau īsts meistars, kuram rokas “aug no pareizās vietas”, savas bungas viņš vēlējās uztaisīt pats, tāpēc nometnes noslēgumā vienojāmies, ka nodoms Visumā ir palaists, nu tikai jāvēro, kā attīstīsies notikumi.

Ilgi nebija jāgaida. Pēc pāris nedēļām saņēmām zvanu no Ingara – mašīnai ceļā patrāpījies buks… Buciņam šī sadursme bija liktenīga, bet mēs ticam, ka viņa dvēselei labāk tīk, ja viņa āda tiek pārvērsta instrumentā, nekā guļ grāvmalē.

Bungu gatavošana notika LAIKĀ - pa telefonu – Laurim ceļot māju vienā “vada galā” un Ingaram, apstrādājot, dīrājot ādu un gatavojot bungas – otrā galā. Tautiski izsakoties – riktīga kārtīgu vīriešu bungu meistardarbnīca.

Pēc pāris mēnešiem apciemojām Ingaru un viņa bungas. Jāatzīst, Ingars šai bungu padarīšanai tiešām pieiet profesionāli – gan muzikāli, gan tehniski. Viņš ir izgatavojis jau 7 (!!!) dažādas vālītes, katru no sava koka, un katra no tām dod savu skaņu un vibrāciju. Turklāt viņš mums demonstrēja, kā skan 2 vālītes kopā, bungas ar lietuskoku un vēl visādas nianses. Mēs jutāmies kā īstā meistarklasē!

Ko mēs no tā visa secinām – īsts skolotājs ciena skolnieku sevī un skolotāju skolniekā!